Osteoartrīts ir pamatu pamats visām locītavu vainām, kas izpaužas kā locītavas virsmas izmaiņas. Locītavas virsma deformējas – kļūst grumbuļaina, negluda. Uz tās parādās dažādi kompensatori izaugumi jeb osteofīti, locītava uztūkst, tās kustību iespējas tiek ierobežotas, un locītavā izdalās lielāks šķidruma daudzums.

Romāns Prozorovičs

Maz ir tādu lietu, kuras, gadiem ejot, kļūst tikai labākas un vērtīgākas – pie tām noteikti nav pieskaitāmi arī mūsu skrimšļi. Tie veidojas un nostiprinās jaunībā, bet, laikam ritot, sāk pamazām nolietoties, sliktākajā gadījumā nodilstot līdz pat kaula plātnei. Diemžēl šis process ir neatgriezenisks, un akūtu problēmu gadījumā pacients nonāk zem ķirurga skalpeļa vai spiests visu mūžu lietot pretsāpju līdzekļus. Par to, kā pasargāt savus skrimšļus un ko darīt gadījumā, ja problēma jau ir stipri ielaista, stāsta traumatologs ortopēds romāns Prozorovičs.

– Kas ir osteoartrīts? Kā tas rodas un izpaužas cilvēka organismā?

– Osteoartrīts ir pamatu pamats visām locītavu vainām, kas izpaužas kā locītavas virsmas izmaiņas. Locītavas virsma deformējas – kļūst grumbuļaina, negluda. Uz tās parādās dažādi kompensatori izaugumi jeb osteof īti, locītava uztūkst, tās kustību iespējas tiek ierobežotas, un locītavā izdalās lielāks šķidruma daudzums. Pacients to izjūt kā diskomfortu, sāpes, kustību ierobežojumu, karstuma sajūtu, nogurumu locītavās utt. Izmaiņas locītavās, protams, parādās vēl pirms diskomforta un sāpju sajūtām. Skrimšļa biezums lielajās locītavās ir apmēram četri līdz pieci milimetri. Jaunībā skrimslis ir kvalitatīvs, gluds, spīdīgs kā spogulis, taču, gadiem ejot, labāks kļūst tikai konjaks, skrimslis savukārt ar laiku nodilst un locītavas virsma bojājas.

– Kādi ir iemesli osteoartrīta attīstībai un kas to veicina?

– Slimības attīstībai ir vesela virkne iemeslu – tās ir gan dažādas traumas, gan infekcijas slimības, gan blakus slimības, piemēram, cukura diabēts, kā arī hormonu zāļu lietošana, hormonu disbalanss organismā, sāļu vielmaiņas traucējumi, neveselīgs dzīvesveids, liekais svars u.c. Šo iemeslu dēļ uz locītavas virsmas nosēžas sāļi vai parādās mikroskopiski plīsumi, locītavas virsma mainās un skrimslis kļūst arvien plānāks. Kad skrimslis nodilst līdz pat kaula plātnītei, parādās sāpes, bet līdz tam laikam cilvēks dzīvo gandrīz komfortabli. Skrimslis dilst lēnāk, ja izdodas izvairīties no slimību veicinošiem faktoriem, ko nupat minēju. Ļoti reti ir sastopami cilvēki, kuriem līdz sirmam vecumam skrimšļi saglabājas lieliskā stāvoklī, taču lielākajai daļai, strādājot fizisku darbu, pakļaujot sevi slodzei, slimībām un dažādām traumām jaunībā, skrimšļi tomēr nolietojas un nodilst. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr situācija vecumdienās kļūst katastrofāla, vienkārši skrimslis kļūst plānāks. Šādos gadījumos nav novērojamas sāpes vai locītavas virsmas izmaiņas, un cilvēks var nodzīvot visu mūžu bez izteiktām problēmām. Citiem savukārt skrimšļa nodilšanas process norit ātrāk un problēmas sāk parādīties vēl līdz 60 gadu vecumam. Par saviem skrimšļiem laikus būtu jāparūpējas pacientiem ar vielmaiņas saslimšanām, autoalerģiskiem procesiem, cukura diabētu, palielinātu svaru vai neveselīgu dzīvesveidu.

– Vai tad, ja pacients jau izjūt sāpes, slimība ir pilnībā izārstējama?

– Nē, pilnīga atveseļošanās nav iespējama, jo skrimslis neatjaunojas. Skrimšļi veidojas un nostiprinās cilvēka organismā apmēram līdz 20 gadu vecumam – tas ir resurss, ko mantojam gan no saviem vecākiem, gan iegūstam, lietojot veselīgu uzturu un ievērojot veselīgu dzīvesveidu jaunībā. Pēc tam, visa atlikušā mūža garumā, skrimšļi palēnām dilst. No tā, cik kvalitatīvs, biezs un gluds skrimslis izveidojies jaunībā, atkarīgs tā kalpošanas ilgums. Diagnosticēt skrimšļu stāvokli iespējams rentgena vai retākos gadījumos magnētiskās rezonanses izmeklējumu laikā.

– Kādi medikamenti tiek izmantoti osteoartrīta ārstēšanā?

– Tā ir pasaulē visplašāk lietojamā medikamentu grupa – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Vārds «nesteroīdie» nozīmē to, ka šie medikamenti nesatur hormonus. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi aptiekās nopērkami gan ar, gan bez receptes, un pazīstamākie no tiem ir ibuprofēns un diklofenaks. Tie noņem osteoartrīta simptomus – sāpes, tūsku un citas iekaisuma pazīmes. Atsevišķiem šīs grupas preparātiem piemīt arī hondroprotektīva (skrimsli aizsargājoša) darbība. Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto slimības saasinājuma gadījumos, nevis profilaktiskos nolūkos. Tāpat kā citām zālēm, arī šīm piemīt blaknes, piemēram, kuņģa un zarnu trakta kairinājums vai pat bojājums, kas var radīt asiņošanu. Ilgstoša pretiekaisuma zāļu lietošana un pārdozēšana var novest pat pie letālām sekām. Pārdošanā ir arī mūsdienīgāki nesteroīdie pretiekaisuma preparāti (COX-1 un COX-2 inhibitori), kuru negatīvā ietekme uz kuņģi un zarnu traktu ir daudz mazāka, taču tie ir dārgāki un, spriežot pēc pacientu teiktā, to pretsāpju iedarbība ir vājāka.

– Vai osteoartrīta ārstēšanā ir parādījušās arī kādas novitātes?

Jā, pavisam nesen Latvijas zāļu tirgū ir ienācis Francijā ražots preparāts – piaskledīns (piascledine).

Latvijā tas ir vēl neizpētīts jaunums, taču Eiropā piaskledīns ir atzīts par efektīvu līdzekli osteoartrīta attīstības palēnināšanai, un atsauksmes par to ir ļoti labas. Pieļauju, ka šis preparāts varētu radīt jaunu nišu osteoartrīta ārstēšanā. Medikaments ir ražots no dabīgiem produktiem, to vidū avokado eļļas, kurai piemīt izteikta skrimšļus aizsargājoša darbība. Piaskledīna lietošana nerada blaknes un var jūtami samazināt pretiekaisuma preparātu lietošanas nepieciešamību. Šeit gan jāuzsver, ka piaskledīna lietošanu jāuzsāk laikus, kamēr problēmas vēl nav samilzušas un skrimslis nav izdilis. Laikus parūpējoties par skrimšļu stāvokli, iespējams izvairīties no akūtām problēmām nākotnē.

– Vai osteoartrīta pacienti vēršas arī pie algologa (sāpju ārsta)?

– Jā, pārsvarā pie algologa palīdzību meklē pacienti ar izteiktām locītavu problēmām, kuri atsakās no ķirurģijas (endoprotezēšanas) vai atliek to uz vēlāku laiku. Algologi šādos gadījumos izmanto prolongētas jeb ilgstošas iedarbības blokādes, «izslēdzot» nervu, kas rada sāpes locītavā. Prolongēto blokāžu iedarbība ilgst apmēram pusgadu. Tas ir pagaidu risinājums arī tiem pacientiem, kuriem jāgaida uz valsts apmaksātu locītavu protezēšanu.

– Cik ilgi pacientiem nākas gaidīt uz valsts finansējumu endoprotezēšanai?

– Šos pacientus nosacīti varētu iedalīt divās grupās. Viena daļa gaida uz simtprocentīgu valsts finansējumu (bezmaksas operāciju). Otra pacientu grupa gaida uz līdzfinansējumu 50% apmērā – šī rinda, protams, ir īsāka, un apmēram divu gadu laikā pacients tiek uz operāciju. Ir arī izņēmuma gadījumi, kurus izvērtē ārstu konsīlijs. Ja locītavās ir ļoti nopietnas izmaiņas, kas apdraud pacienta veselību, un konsīlijs atbalsta steidzamu ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamību, endoprotezēšana tiek nodrošināta gada laikā. Ja pacients ir gatavs pats segt ar operāciju saistītos izdevumus (vidēji 1500 līdz 2000 latu apmērā), tad endoprotezēšana tiek ieplānota mēneša laikā.

Skaidrojošā vārdnīca: Osteofīti (kompensatori izaugumi) – patoloģiski kaula izaugumi uz kaulaudu virsmas vielmaiņas procesu traucējumu rezultātā. Autoalerģisks process – process, kura rezultātā organisms izstrādā antivielas, kas bojā paša organisma audus un orgānus. Endoprotezēšana – operācija, kura veido jaunu, mākslīgu locītavas virsm Endoprotēze kalpo vidēji 10 līdz 15 gadus.

Autors: Sandra Maļuha “Tauta un Veselība”